0.00 EUR

Saspiesta gaisa sistēma

PNEIMATISKĀS MAŠĪNAS RŪPNIECISKOS OBJEKTOS: PROJEKTĒŠANAS PAMATI UN MONTĀŽAS APRĒĶINI

 

Pneimatiskā maģistrāle – tas ir tikpat pilnvērtīgs kompresoru stacijas elements, kā arī pamata aprīkojums: kompresori, žāvētāji un filtri. Ļoti bieži tieši projektēšanas un montāžas posmā tiek pieļautas kļūdas, kuras vēlāk ir par iemeslu dažādām problēmām ar saspiesto gaisu. Apskatīsim dažas visvairāk izplatītās kļūdas sīkāk. Cēloņi, kas noved pie šīm kļūdām, ir dažādi. Tomēr rezultāts vienmēr ir viens: iziet no ierindas aprīkojums; rodas ražošanas zudumi; galvas sāpes darbiniekiem, kas atbild par saspiesta gaisa nodrošināšanu.

Pirmais stāsts par to, ka skopais maksā divreiz

Uzņēmums iegādājās, uzstādīja un pieslēdza pats saviem spēkiem skrūvveida kompresora iekārtu, kas aprīkota ar iebūvētu saspiesta gaisa sagataves sistēmu. Pagāja nedaudz laika, un uz kompāniju, kas piegādāja šo kompresoru, piezvanīja sašutis pircējs un paziņoja, ka sagatavošanas sistēma neesot nodrošinājusi pasūtīto gaisa daudzumu.  Protams, ka šos zaudējumus pircējs gribēja “uzvelt” piegādātājam. Uzņēmumā ieradušies piegādātāja pārstāvji konstatēja, ka līdz skrūvveida kompresoram te vairākus gadus ir darbojies virzuļu kompresors bez gaisa sistēmas piegādes. Tas noveda pie tā, ka uz gaisa cauruļvada iekšējās virsmas izveidojās kāda eļļas konsistence, kura kopā ar rūsas daļiņām arī izlidoja no caurules tajā pašā dārgajā aprīkojumā. Tūlīt pat veica nelielu testu: tieši pie kompresora pieslēdza jaunu cauruli un pārbaudīja gaisa kvalitāti pie izejas no tā. Problēmu ar gaisa kvalitāti nebija. Tādejādi par iemeslu aprīkojuma iziešanai no ierindas  bija vecā cauruļvada neapmierinošais stāvoklis. Problēmas risinājums bija jaunas pneimatiskās maģistrāles montāža. Par to, kas apmaksāja no ierindas izgājušo aprīkojumu, vēsture klusē…

SECINĀJUMS. Ja notiek vecā kompresora aprīkojuma nomaiņa uz jaunu, tad tam obligāti jābūt kopā ar jau esošās pneimatiskās maģistrāles stāvokļa pārbaudi. Nepieciešamības gadījumā veco maģistrāli labāk uzreiz nomainīt. Pie tam, pneimatiskās maģistrāles novērtēšana nepieciešama ne tikai no saspiestā gaisa kvalitātes viedokļa. Ja notiek ievērojami jaudīgāka kompresora pirkšana, bet esošās maģistrāles spriegums praktiski nemainās (tajā vienkārši tiek iegriezti papildus ierobežota garuma novadi, lai pieslēgtu pneimoierīces), tad nepieciešams pārbaudīt diametra un cauruļvada garuma atbilstību jaunajam gaisa patēriņam.  

Ja pneimopunkts atrodas no augšas, tad cauruļvadā vajag uzstādīt sadalītāju, kurā pēcāk tiek iegriezts «Г» veida novads. Novada galā tiek iemontēts aizvirtņa krāns un gaisa sagatavošanas iekārta (šajā gadījumā iekārtas nav, jo tā jau ir stacionāri uzstādīta riepu montāžas darbgaldā).  

Montējot cauruļvadus, vēlams izvairīties no tā saucamajām “stagnācijas zonām”, kurās var uzkrāties kondensāts. Piemēram, montēšanas nosacījumi pieprasa virzīt cauruļvadu uz augšu. Šajā gadījumā uz cauruļvada horizontālā iecirkņa gala tiek uzstādīts sadalītājs. Tālāk novada uzstādīšana “uz augšu” tiek apvienota ar novada montāžu “uz leju” ar obligātu krānu kondensāta noliešanai.

Otrais stāsts par izmēru, kuram ir nozīme

Uzņēmums iegādājās skrūvveida kompresoru ar labu ražošanas rezervi un ar mērķi turpmāk paplašināt ražošanu. Taču uz pneimatiskās maģistrāles montāžas rēķina nolēma ieekonomēt un savāca to no lokanām caurulītēm. Uzņēmums darbojās veiksmīgi, paplašinājās, radās jauni saspiesta gaisa patērētāji. Problēmu ar to pieslēgšanu nebija: caurules tika iegrieztas, tajās ielikti sadalītāji, un tas viss tika nofiksēts ar aizspiedņiem. Tomēr pēc kāda laika gaisa sāka trūkt, un lietotājam radās aizdomas, ka kompresors nenodrošina pieteikto ražotspēju. Piegādātāja pārstāvji, kas ieradās uzņēmumā, sāka pārbaudīt ražotspēju. 

Tas ir viegli izdarāms. Pieņemsim, ka kompresora resīveram ir tilpums 500 l. Tiek fiksēts laiks, kurā kompresors aizpildīs tukšu resīveru līdz maksimālajam spiedienam, piemēram, 10 bāriem. Pēc tam, sareizinot tilpumu ar maksimālo spiedienu un izdalot ar augstāk norādīto laiku (piemēram, 5 minūtes), iegūst interesējošo ražotspējas lielumu: šajā gadījumā tā ir apmēram 1000 l/min. Ja izrādās, ka rezultāts ievērojami neatšķiras no pases datiem, tātad, kompresors  ir darba kārtībā.   

Pārbaudes rezultātā izrādījās, ka kompresora ražotspēja atbilst nominālam. Saspiestā gaisa analīze arī parādīja, ka uzņēmuma patēriņa prasības kompresoram vajadzētu apmierināt bez problēmām. Un tad piegādātāja pārstāvji iedomājās, ka gaisa trūkuma iemesls ir maģistrāle, kas savākta no caurulītēm un aizspiedņiem. Ja precīzāk, tad spiediena kritums, ko tā izsauc. Pēc tam tika samontēta maģistrāle no atbilstoša diametra caurulēm. Tādejādi jautājums par “gaisa trūkumu” tika veiksmīgi atrisināts.

SECINĀJUMS.  Montējot pneimatisko maģistrāli, nepieciešams ņemt vērā cauruļvada garuma atbilstību tā diametram un reālajam gaisa patēriņam. Ja pēc skrūvveida kompresora iztaisīt stieptu sadalītāju no lokanām caurulītēm ar 6-8 mm diametru, tad par normālu pneimoinstrumenta darbu nav vērts pat sapņot. 

Var būt arī tāda situācija: ja pēc spēcīga skrūvveida kompresora samontēta maģistrāle, kam ir pārāk mazs diametrs, tad tā bieži nespēj pieņemt visu saražoto saspiestā gaisa apjomu. Tā rezultātā gaisa-eļļas separatora resīverā rodas lieks spiediens, nostrādā drošības vārstulis, un visa kompresora iekšējā telpa tiek piesārņota ar eļļu. 

Trešais stāsts par bojāto cauruli un “vējā palaisto naudu”

Uzņēmums iegādājās jaunu skrūvveida kompresoru, rūpīgi izskaitļojot nepieciešamo saspiestā gaisa patēriņu (un pat ar rezervi uz nākotnē iespējamo ražošanas paplašināšanu). Tomēr ekspluatācijas procesā tūlīt pat tika konstatēts, ka gaisa nepietiek. Dabiski, ka lietotājam radās aizdomas, ka problēmas cēlonis ir kompresorā, kurš nenodrošina pieteikto ražotspēju.  Uzņēmumā ieradušies piegādātāja pārstāvji tūlīt pat pārbaudīja ražotspēju – tā izrādījās normas robežās. Tātad, vaina nav kompresorā. Sāka pētīt tālāk un pievērsa uzmanību interesantam momentam: kompresora pārbaude pēc pasūtītāja lūguma notika pusdienlaikā, kad praktiski visi gaisa patērētāji nestrādāja. Tai pat laikā kompresors regulāri turpināja ieslēgties darba režīmā.   

Apskatot ražošanas iecirkņus, viss nostājās savās vietās. Vaina, protams, nebija kompresorā. Iecirkņos “no visām spraugām” bija dzirdama raksturīga saspiesta gaisa “šņākšana”. Kļuva acīmredzams, ka radušās problēmas iemesls ir gaisa noplūde no pneimatiskās maģistrāles, jo tā nebija hermētiska.

SECINĀJUMS.   Montējot pneimatisko maģistrāli, vai tās ekspluatācijas laikā, īpaša uzmanība jāvelta cīņai ar gaisa noplūdi. Zināšanai: cauruļvadā ar saspiesto gaisu zem spiediena 7 bāri noplūde no atveres ar diametru 1 mm sastāda 72 l/min, bet no atveres ar diametru 4 mm – 660 l/min. Tas, savukārt, ir 0,4 kW un 4 kW kompresora elektrodzinēja jaudas!

Varētu vēl minēt vairākus analogus piemērus. Taču ar šiem trim pilnīgi pietiek, lai saprastu: sīkumu tādā svarīgā lietā, kā saspiestā gaisa piegāde no kompresora līdz lietotājiem, nav.

Pneimatiskās maģistrāles projektēšana un montāža: pirmie soļi

Ar ko sākt tam, kas nolēmis pareizi noprojektēt un samontēt pneimatisko maģistrāli ? Pirmkārt, ar skaidru izpratni par to, ka to vajag darīt pareizi! Šī iemesla dēļ vajag uzreiz atteikties no visāda veida “laicīgumiem”. Ļoti nevēlams ir sadalījums no lokanām caurulītēm. Lieli zudumi gaisa noplūdes dēļ, maza cauruļu, savilcēju u.c. mehāniskā uzticamība, spiediena zudumi – tas viss gala rezultātā neizbēgami noved pie papildus finansiālajiem tēriņiem. Ierobežota garuma mīkstas caurulītes (ne vairāk par 3-5 m) var izmantot tikai, tieši pieslēdzot pneimoiekārtas. 

Pamata maģistrāli vajag savākt no stacionārām caurulēm: plastmasas, vara, alumīnija ar polimēra pārklājumu…utt. Prakse rāda, ka vēlams izvairīties no “melnām” caurulēm un uzmanīgi izturēties pret cinkotām caurulēm (cinkojums var būt uznests tikai no ārpuses); pēc kāda laika tādās caurulēs var parādīties korozija.

Ir sarežģīti apskatīt viena raksta ietvaros dažādu materiālu maģistrāļu montāžas īpatnības. Tāpēc apskatīsim tikai vienu variantu – montāžu no plastmasas caurulēm, kas ir paredzētas auksta un karsta ūdens piegādes sistēmās. Patlaban plastmasu plaši izmanto tirgū. Tai ir pieejama cena, tehnoloģiska darbā; pneimatiska maģistrāle no plastmasas, kā likums, lieliski ierakstās ražošanas telpu interjerā.

Vislabāk būtu uzticēt pneimatiskās maģistrāles montāžu speciālai organizācijai. Ja nav tādas iespējas, tad var iztikt arī ar saviem spēkiem. Darbam būs nepieciešams speciāls aprīkojums: metināmais aparāts ar uzgaļu komplektu metināšanai (to, starp citu, var iznomāt no cauruļu pārdevēja), šķēres cauruļu griešanai, zāģis, atslēdznieku un mērīšanas instrumenti.

SVARĪGI !!! Plastmasas īpatnība ir diezgan augsts lineārās paplašināšanās koeficients. Tāpēc telpās, kur notiks montāža, jābūt pozitīvai temperatūrai, tuvai tai temperatūrai, kura būs pneimatiskās maģistrāles turpmākajā ekspluatācijā – iespējamo temperatūras maiņu telpā ņem vērā, montējot speciālas termokompensācijas cilpas (kā tās pareizi aprēķināt, pastāstīs jebkurā organizācijā, kas piegādā plastmasas caurules). Minēsim piemēru: uzņēmumā rudenī tika veikta montāža neapkurinātā telpā; pēc apkures ieslēgšanas plastmasas caurules “nokarājās”.

Pneimatiskās maģistrāles projektēšanas pamatprincipi

Pneimatiskās maģistrāles projektēšana notiek saskaņā ar zemāk minētajām rekomendācijām.

1. Pneimatiskajai maģistrālei pēc iespējas vajag veidot noslēgtu kontūru. Tas samazina spiediena kritumu visattālinātākajos cauruļvada punktos. Pneimatisko aprīkojumu ar visaugstāko darba spiedienu vēlams izvietot pēc iespējas tuvāk kompresoram.

2. Ja maģistrāli neizdodas pilnībā noslēgt, vai projektēšanā tiek iegūts diezgan garš taisnas līnijas cauruļvada iecirknis ar spēcīgu saspiesta gaisa lietotāju iecirkņa galā, tad šo lietotāju var pieslēgt maģistrālei caur nelielu papildus resīveru. Tas samazinās spiediena kritumu maģistrālē. 

3. Pamata maģistrāle tiek likta ar slīpumu, ne mazāku par 20 grādiem, lai nodrošinātu kondensāta noliešanu. “Zemajos” maģistrāles punktos šādam nolūkam uzstāda drenāžas krānus (tos nepieciešamības gadījumā var aprīkot ar automātiskiem kondensātu novadītājiem).  Drenāžas krānus iesaka uzstādīt pat, izmantojot refrižeratora žāvētāju.

4. Pneimatiskajā maģistrālē uzstāda dažus t.s. “maģistrālos krānus”, kuri ļauj nepieciešamības gadījumā atslēgt atsevišķus cauruļvada iecirkņus, piemēram, veicot tā apkalpošanu. Bez tam, secīgi atslēdzot iecirkņus, var noteikt saspiestā gaisa reālo patēriņu katrā no tiem.

5. Cauruļvadus vajag likt uz sienas, uz griestiem – tas ir, apkalpošanai pieejamā zonā. Nav ieteicams tos likt zem grīdas un zemē, jo tas var veicināt kondensāta veidošanos.

6. Vēlams ņemt vērā iespējamu turpmāko ražošanas paplašināšanos un tūlīt paredzēt tam vairākus rezerves pneimopunktus..

7. Galīgu gaisa sagatavošanu ieteicams veikt tieši pirms patērētāja. Šim nolūkam izmanto filtrus - mitruma un eļļas atdalītājus (lai atdalītu mitrumu, eļļu un cietās daļiņas), spiediena regulatorus (lai uzstādītu nepieciešamo darba spiedienu) un eļļas dozatorus vai lubrikatorus (lai nodrošinātu nepieciešamā smērvielas daudzuma piegādi). Lubrikatoram jāatrodas ne vairāk kā 10 m attālumā no patērētāja, citādi izsmidzinātā eļļa nosēdīsies uz maģistrāles sienām vai lokanās caurules. Optimālais lokanās caurules garums būs 5-6 metri.

8. Katrs pneimopunkts tiek aprīkots ar aizvirtņa krānu, kuru uzstāda pirms gaisa sagataves ierīces. Tas atvieglo tālāku pneimopunkta izmantošanu un ļauj operatīvi atslēgt visu iecirkni gadījumā, ja rodas kaut kādas problēmas. Lai būtu ērtāk strādāt, pie izejas no gaisa sagatavošanas ierīces tiek uzstādītas ātri nomaināmas sprauslas, tiek piestādīta pneimatiskās sadalīšanas shēma, kas veikta atbilstoši augstāk apskatītajām rekomendācijām.

Pneimatiskās maģistrāles izskaitļošana

Nākamais darba posms – pamata cauruļvada diametra noteikšana. Vispārējā gadījumā pilna pneimatiskās maģistrāles izskaitļošana ir diezgan sarežģīts inženiertehniskais uzdevums, kura atrisināšana iespējama tikai, izmantojot speciālas programmas uz datora. Izskaitļošana tiek novesta līdz ātrumu un gaisa patēriņa aprēķināšanai dažādos cauruļvada iecirkņos, kā arī spiediena krituma lieluma noteikšanai. Atšķirībā no šķidrumiem, kas tiek izmantoti hidropārvadā, gaiss ir ar augstāku saspiestības pakāpi, relatīvi mazu blīvumu izejas atmosfēras stāvoklī un ievērojami mazāku viskozitāti. Tieši gaisa saspiešanas iemesla dēļ šis aprēķins ir daudz sarežģītāks kā hidraulisko sistēmu aprēķins un tiek veikts parasti tikai pašos atbildīgākajos gadījumos. 

Tāpēc praktiskajā darbībā, lai noteiktu pamata cauruļvada diametru, ērti ir izmantot speciālas homogrammas vai tabulas, kas minētas izziņu literatūrā. Ir vēl viens veids, kā noteikt pamata cauruļvada diametru. Kā zināms, spiediena kritums, kustoties saspiestam gaisam caurulē, ir atkarīgs no caurules garuma (ceļa zudumi) un no uzstādīto fitingu, krānu u.c. skaita (sīkie zudumi). Tiek piedāvāts uzskaitīt zudumus no katras “vietējās pretestības” ar caurules garuma ekvivalences metodi. Citiem vārdiem sakot, eksistē sakarība, kas parāda, cik metru nepieciešams papildus pievienot cauruļvada taisnas līnijas iecirkņa garumam, uzstādot katru fitingu, krānu un tamlīdzīgi. Šajā gadījumā aprēķins notiek tā: pēc cauruļvada garuma un gaisa patēriņa no tabulas tiek izvēlēts sākotnējais pamata caurules diametrs. Tālāk notiek visu fitingu uzskaite, un ar pārveides tabulas palīdzību tiek noskaidrots, par cik nepieciešams ir palielināt garumu pamata cauruļvadam.

Labošanas koeficients atkarībā no darba spiediena

Bāri

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

Koef.

0,38

0,5

0,65

0,75

0,88

1,00

1,13

1,25

1,38

1,5

1,63

1,75

1,88

2,00

2,13

 

Lai noteiktu cauruļvada diametru atkarībā no tā garuma un gaisa patēriņa, pastāv Tabula. Tajā minētas pieļaujamās diametra vērtības pie darba spiediena cauruļvadā 8 bāri un spiediena krituma lieluma 0,1 bārs uz katriem 100 m cauruļvada.

Pēc pamata cauruļvada diametra noteikšanas notiek fitingu un atbilstošo ekvivalento garumu uzskaite. 

Ekvivalento garumu lielumi dažiem fitingiem norādīti Tabulā.  .

Gaisa patēriņš, l/min

Pamata cauruļvada garums, m

50

75

100

150

200

250

300

100

½ "

 

 

 

 

 

 

300

 

 

 

 

 

 

 

500

¾ "

 

 

 

 

 

 

750

 

 

 

 

 

 

 

1000

1"

 

 

 

 

 

 

1500

 

 

 

 

 

 

 

2000

1 ¼"

 

 

 

 

 

 

2500

 

 

1 ½"

 

 

2"

 

Kā piemēru apskatīsim (16.zīm). Pieņemsim, ka pamata cauruļvada garums sastāda 100 m, bet gaisa patēriņš 700 l/min. Pēc 10.tabulas atrodam, ka meklējamais diametrs ir  1''.

Pneimosistēmas montāžai tiek izmantoti šādi fitingi (ekvivalentos garumus atrodam 11.tabulā): - ceļgals 900 – 4 gab. х 0,5 m = 2 m; - sadalītājs – 8 gab. х 0,2 m = 1,6 m; - maģistrālie krāni – 3 gab. х 6 m = 18 m. Iegūstam, ka cauruļvada ekvivalentais garums, ņemot vērā fitingus, ir 21,6 m, bet kopējais garums – 121,6 m. Atkārtota pārbaude pēc 10.tabulas rāda, ka pieļaujama pamatcaurules izmantošana ar diametru 1''. Pretējā gadījumā caurules vada diametru vajadzētu palielināt. Nākamais solis – novadu diametru noteikšana, lai pieslēgtu pneimoiekārtas. Novadu diametru izvēlei kalpo Tabula, kurā norādītas caurlaidības maksimālās vērtības dažāda garuma un diametra novadiem.  

Tas ir darba sagatavošanas noslēdzošais posms. Pēc tā izpildes notiek maģistrāles montāža. Pēc montāžas pabeigšanas notiek cauruļvada izpūšana un tā pārbaude uz hermētiskumu.

Apskatīt viena raksta ietvaros visas īpatnības, kas saistītas ar saspiesta gaisa piegādi no kompresora līdz pneimoiekārtai, šķiet, nebūs iespējams. Tomēr mēs ceram, ka augstāk minētās rekomendācijas dos vispārēju priekštatu par darba pamatposmiem un ļaus lietotājiem pareizi veikt projektēšanu, aprēķinus un pneimatiskās maģistrāles montāžu. 

Sicoair cauruļvadi saspiesta gaisa sistēmai.

Sicomat ļauj visīsākajos termiņos samontēt cauruļvadu sistēmu, ņemot vērā jebkuras saspiesta gaisa lietotāju prasības.

Saspiesta gaisa cauruļu Sicoair izmantošanas nosacījumi.

- Sicoair caurules un armatūra ir derīgi izmantošanai šādām gāzēm: saspiests gaiss, slāpeklis, neons, argons, ūdeņradis, hēlijs.

- Apkārtējās vides temperatūra no -20°С līdz +70°С;

- Saspiesta gaisa temperatūra caurules iekšienē no -20°С līdz +70°С;

- Ārējā gaisa relatīvais mitrums līdz 100%;

- Saspiestā gaisa rasas punkts cauruļvada iekšienē līdz -70°С;

- Sistēmas elementu ar diametru 20 – 80 mm maksimālais spiediens:  13 bāri;

- Sistēmas elementu ar diametru 100 mm maksimālais spiediens:  16 bāri;

- Sistēmas Sicoair elementi var strādāt sistēmās ar visu veidu kompresoru eļļām;

- Sicoair caurules ir izturīgas pret tiešu saules staru ietekmi;   

- Sicoair armatūra ir izturīga pret netiešo saules staru ietekmi. 

Sistēma Sicoair sastāv no šādiem komponentiem:

1. Allmīnija caurules Alumīnija caurules ar diametru no 20 mm līdz 100 mm n garumu 3 m un 6 m. 

2. Aparatūra, kas paredzēta gaisa cauruļu savienošanai saspiesta gaisa sistēmā.  Sicoair aparatūra ļauj savienot dažādu diametru caurules bez metināšanas palīdzības. Aparatūra ir sistēmas Sicoair daudzreizējas lietošanas elementi. Mēs piedāvājam lielu aparatūras izvēli: taisna, zem leņķa 45° un 45°, novades…utt.

3. Pārveidotāji. Pārveidotāji ļauj pieslēgt jebkuru kompresoru un cita veida aprīkojumu bez papildus tehnoloģiskajām operācijām, kā arī savienot Sicoair gaisa sistēmu ar jebkurām standartveida caurulēm.

4. Kronšteini. Speciāli kronšteini, lai viegli nostiprinātu gaisa maģistrāles pie sienām, grīdas… utt.

5. Instruments. Speciāls rokas instruments, kas izstrādāts tieši sistēmai Sicoair

Sicoair priekšrocības :

1. Energoefektivitāte.  Sicoair caurules un elementu savienojumi ir ar augstu caurlaidību un hermētiskumu. Tas ļauj izsargāties no zaudējumiem, kas saistīti ar gaisa izkliedi caur noplūdēm, un zaudējumiem, kas saistīti ar piepūli, kas nepieciešama gaisa transportēšanai no kompresora aprīkojuma līdz saspiesta gaisa patērētājam. Tas perspektīvā rada elektrības ekonomiju, kas nepieciešama kompresora darbam.

2. Liela caurlaides spēja.   
Metāliskās caurules tiek savienotas, vienu ar otru metinot. Metinot gaisa sistēmas, šuvju apstrāde iespējama tikai no ārpuses. Iekšējos šuvju elementus apstrādāt nav iespējams, kas arī negatīvi ietekmē caurlaidību un visas sistēmas energoefektivitāti. Bet pie gaisa cauruļvada diametra 25 mm diametrs metināšanas vietā var samazināties līdz 30 %. Sicoair caurules un elementi izslēdz šo trūkumu ietekmi un pilnībā izslēdz korozijas elementus.

 3. Korozijas neesamība ļauj runāt par gaisa noplūdes riska rašanās neesamību. Jebkura pneimosistēma ietver sevī dažādu aprīkojumu, kas nepieciešams gaisa kvalitātes paaugstināšanai - tādu kā filtri, žāvētāji…utt. Tie visi ir pakļauti korozijas komponentu ietekmei, izmantojot parastās metāla caurules. Tikai cauruļvadi, kas izgatavoti no nerūsējoša metāla, ir bez šiem trūkumiem. Taču tie ir jūtami dārgāki, nekā sistēmas Sicoair izstrādājumi.

4. Nelielas montāžas darbu izmaksas. Gaisa sistēmas Sicoair montāža neprasa speciālu montāžas organizācijas iesaisti, metināšanas aprīkojuma izmantošanu. Tā aizņem ļoti maz laika, salīdzinot ar parasto metāla gaisa sistēmu montāžu. Pie tam sistēma, kas savākta no Sicoair elementiem, var tikt jebkurā montāžas vai lietošanas brīdī modernizēta pēc jebkura pasūtītāja uzdevuma.

5.Mazs svars ļauj montēt gaisa maģistrāles uz paceļamo mehānismu jebkurām virsmām. Metāla caurules ar 80 mm diametru un 6 metru garumu svars ir 30 kg, bet tādas pašas Sicoair caurules – tikai 9,5 kg. 

 

 

 

Drošības kods
0.13531